Raksti pārdomām
Izlase no bahājiešu Svētiem Rakstiem
© Rīgas Bahai Ticības draudze,kompelācija un tulkojums, 2007
ISBN 978-9984-9859-6-1
Dieva Derība
Tu, cilvēka dēls! Es mīlēju tevis radīšanu, tāpēc Es tevi radīju, tāpēc mīli arī Mani, lai Es varu saukt tevi vārdā un piepildīt tavu dvēseli ar dzīvības garu.
Bahāullā [1]
Šī ir tā Diena, kad Dieva brīnišķā labvēlība līst pār cilvēkiem, Diena, kad Viņa visvarenā žēlastība apņem visu radību. Visu pasaules tautu pienākums ir izlīdzināt savas domstarpības un pilnīgā vienotībā un mierā meklēt patvērumu Viņa mīlošās labestības un rūpju koka pavēnī.
Bahāullā [2]
Tūlīt pēc Viņa mūžīgas Patiesības atzīšanas, visu pirmais un galvenais cilvēku pienākums ir nelokāmi kalpot Viņa Mācībai. Turies pie tās, esi starp tiem, kam prātā stingri iesakņojies Dievs!
Bahāullā [3]
Mūžsenā Daile pieļāva, ka to kaļ važās, lai savas važas saraut varētu visa cilvēce. Viņš ļāva sevi visstiprākā cietumā mest, lai īsta brīve visai cilvēcei par daļu krīt. Līdz pat mielēm Viņš ir tukšojis rūgto bēdu biķeri, lai līksme un nebeidzams prieks pārņemtu visas pasaules tautas. Tas viss nāk no tava Visžēlīgā, Līdzjūtīgā Dieva žēlastības. Ak, jūs, kas ticat Dieva vienībai, ziniet, ka Mēs pieņēmām pazemojumus, lai varētu celties jūs, un, lai varētu ziedēt un plaukt jūs, mēs izcietām no visām bēdām pilnu mēru. Raugiet, kā tie, kas bija noslēguši Derību ar Pašu Dievu, piespieda tverties no visām pilsētām visnožēlojamākajā To, Kas bija nācis visu pasauli no jauna celt!
Bahāullā [4]
Pazemība
Tiem, kurus Dievs mīl, lai kur arī viņi pulcētos un lai ko viņi sastaptu, būs paust savā attieksmē pret Dievu un tanī veidā, kā tie teic Viņa slavu un cildenumu, tādu pazemību un padevību, ka vissīciņākais puteklītis zem viņu kājām varētu liecināt par viņu uzticības dziļumu. Šo svētīto dvēseļu valodai ir jāskan ar tādu spēku, ka šie paši puteklīši zem viņu kājām ietrīcēsies, šī spēka saviļņoti.
Viņiem ir jāizturas tā, lai zemei, kuru tie min, ir prātā nenāktu teikt tādus vārdus, kā šos: “Mani stādīs augstāk par tevi. Jo raugi, ar kādu pacietību es nesu to nastu, kādu zemkopis man uzliek. Caur mani visām būtnēm nāk tā svētība, kādu tām nest man ir uzticējis Viņš, Kas ir ikvienas žēlastības Avots. Un neraugoties uz šo man izrādīto godu un neskaitāmajām manas bagātības izpausmēm, bagātības, kas dāsni apmierina visas radības vajadzības, raugi, cik liels ir manas pazemības mērs, vēro, ar kādu pilnīgu pakļāvību es ļauju cilvēkiem mīt mani ar kājām”.
Bahāullā [5]
Mīlestība un vienotība
Nekas nevar šajā Dienā nest lielāku ļaunumu Dieva mācībai, kā šķelšanās un ķildas, nesaprašanās, atsvešinātība un vienaldzība to starpā, ko Dievs mīl. Ar Dieva spēku un Viņa palīgu vairieties no visa tā un centieties saliedēt cilvēku sirdis Viņa vārdā, Kas ir Visgudrais, Viszinošais, Vienotājs.
Bahāullā [6]
Esiet cieši vienoti! Nekad nedusmojieties cits uz citu... Mīliet visu radību ne sevis, bet Dieva dēļ. Jūs nekad nespēsiet sadusmoties vai kļūt nepacietīgi, ja mīlēsiet viņus, domājot par Dievu. Cilvēce nav nevainojama un pilnīga. Katra cilvēciska būtne ir nepilnīga, un jūs jutīsieties nelaimīgi, ja lūkosieties tikai uz cilvēkiem, bet jūs viņus mīlēsiet un būsiet laipni pret viņiem, ja lūkosieties uz Dievu, jo Dieva pasaule ir pilnības un lielas žēlsirdības pasaule.
Abdulbahā [7]
Es aicinu jūs visus pievērst savas sirdis un domas mīlestībai un vienotībai. Domai par karu stādiet pretī spēcīgāku domu par mieru, naida domu jāiznīcina ar stiprāku – mīlestības domu. Domas par karu iznīcina jebkuru harmoniju, labklājību, mieru. Mīlestības domas stiprina brālību, mieru, draudzību un laimi.
Abdulbahā [8]
Ja jūsu starpā izceļas kādas nesaskaņas, tad skatiet Mani stāvam jūsu priekšā un Manis dēļ un par zīmi jūsu mīlestībai uz Manu skaidrībā mirdzošo Mācību, neievērojiet viens otra trūkumus.
Bahāullā [9]
Nepilnīga acs saskata nepilnības. Attaisnojošs skats raugās uz dvēseļu Radītāju. Viņš tos radīja, gādā par tiem, dāvā tiem spējas un dzīvību, redzi un dzirdi; tādēļ tie ir Viņa godības zīmes. Mums ir jāmīl ikviens cilvēks, jābūt laipniem pret to, jārūpējas par nabagiem, jāaizsargā vājie, jādziedē slimie, jāmāca un jāaudzina neizglītotie.
Abdulbahā [10]
Tu, Mana Troņa biedrs! Neklausies uz ļauno, neskaties uz ļauno, nepazemo pats sevi, nežēlojies un neraudi. Nesaki nekā ļauna, lai tu nedzirdētu to arī pats par sevi, un nepārspīlē citu kļūdas, lai tavas kļūdas neizskatītos lielas, un nevēli nevienam pazemojumu, lai tavs pazemojums netiktu atklāts. Vadi savas dzīves dienas, kas ir īsākas par bēgošo acumirkli, ar spodru prātu, nevainīgu sirdi, šķīstām domām, apgarotu iedabu, lai tu varētu noguldīt savu mirstīgo augumu brīvs un apmierināts un varētu doties uz mistisko paradīzi, un allaž dzīvotu mūžīgā valstībā.
Bahāullā [11]
Dažas lietas un būtnes spēj dzīvot savrup, vientulībā. Piemēram, koks spēj augt bez citu koku palīdzības un sadarbības. Daži dzīvnieki dzīvo vieni paši, šķirti no citiem savas sugas pārstāvjiem, bet cilvēks nespēj tā dzīvot. Viņa esamībai un dzīvei ir nepieciešama saskarsme un sadarbība. Tikai satiekoties un sadarbojoties, ikviens indivīds un cilvēku kolektīvs spēj būt laimīgi un attīstīties.
Abdulbahā [12]
...sanākušiem kopā, tiem jāvērš skati uz Ķēniņvalsti augstumos un jālūdz palīdzība no Godības Valsts. Pēc tam ar vislielāko pašaizliedzību, pieklājību, cieņu, rūpību un savaldību jāsāk izklāstīt savas domas. Ikvienā jautājumā ir jāatrod patiesība un nav jāuzspiež citiem savs viedoklis, jo ietiepšanās un neatlaišanās no saviem ieskatiem galu galā noved pie nesaskaņām un ķildām, un patiesība paliks slēpta.
Abdulbahā [13]
Cilvēces vislielākā nepieciešamība ir atsaucība un sadarbība. Jo stiprākas būs draudzības un solidaritātes saites cilvēku starpā, jo lielāki būs viņu radošās praktiskās darbības sasniegumi.
Abdulbahā [14]
Garīgie saieti
Pie Manas dzīvības un Manas Mācības! Apkārt ikvienai mītnei, kuru apciemos Dieva draugi, mītnei, no kuras pacelsies viņu balsis, slavinot un cildinot to Kungu, lidināsies patiesu ticīgo dvēseles un izredzētie eņģeļi.
Bahāullā [15]
Ikviens saiets, kas organizēts vienotības un saskaņas sasniegšanai, sekmēs svešinieku pārvēršanos draugos, ienaidnieku pārvēršanos partneros...
Abdulbahā [16]
...tu esi nolēmis laiku pa laikam daiļot savu namu ar bahājiešu saietiem, kuros tie teiks Visaugsto Kungu. Tad zini, ja tu to izdarīsi, tad tavs pasaulīgais nams kļūs par debesu namu un tas akmeņu veidojums par gara forumu.
Abdulbahā [17]
Draugiem ikvienā zemē pieklājas sapulcēties saietos un runāt tajos gudri un daiļrunīgi, un lasīt Dieva vārsmas, jo Dieva Vārds iededz viņu sirdīs mīlestības gunis un liek tām kvēlot.
Bahāullā [18]
Pulcējieties saietos un skandējiet debesu mācības, lai pilsēta, kurā tie notiek, tiktu apgaismota ar patiesības gaismu un zeme, kurā šī pilsēta atrodas, caur Svētā Gara spēku kļūtu par īstu paradīzi, jo šis ir mūsu godātā Kunga cikls, un cilvēces vienotības un solidaritātes melodijai ir jāsasniedz cilvēku ausis gan Austrumos, gan Rietumos.
Abdulbahā [19]
Šodien visiem jāizvairās pieminēt visu pārējo un pievērst tam vērību... lai viņi vērš visas savas domas, visus savus vārdus uz Dieva ticības mācīšanu un lai tiecas tie raksturā iemantot Dieva īpašības, cilvēku mīlestību, šķīstību un tīrību visās lietā, taisnīgumu un nesavtību, degsmi un kaismi.
Abdulbahā [20]
Patiesi, jums ir uzlikts par pienākumu reizi mēnesī svinēt svētkus, kaut arī tajos tiktu pasniegts tikai ūdens, jo Dieva nolūks ir saliedēt sirdis gan ar zemes, gan debesu līdzekļiem.
Bahāullā [21]
Ak jūs Mūžsenās Dailes kalpi! Ikvienā ciklā un Dieva Izpausmes laikmetā svētki ir bijuši ļoti iecienīti, un galda klāšana Dievu mīlošajiem ir uzskatīta par slavējamu rīcību, it īpaši šodien, šai nesalīdzināmajā Dieva Izpausmes laikmetā, šai visdāsnākajā no laikmetiem, kad tāda rīcība tiek augstu slavēta un patiesi novērtēta saietos, kas sasaukti, lai pielūgtu un slavinātu Dievu. Tajos atskan svētās vārsmas, debesu odas un cildinājumi, un sirds pukst straujāk un atraisās pati no sevis.
Abdulbahā [22]
Dāsnums
Devība un augstsirdība ir Manas īpašības; labi tiem, kas grezno sevi ar Maniem tikumiem.
Bahāullā [23]
Ziedošanas noslēpums pastāv tajā apstāklī, ka cilvēkam ir jāziedo viss, lai iegūtu tā Kunga dievišķās īpašības. Dieva īpašības ir līdzjūtība, laipnība un spēja piedot, uzupurēšanās, labvēlība, žēlsirdība un spēja atdzīvināt cilvēku dvēseles un iedēstīt Viņa mīlestību to sirdīs.
Abdulbahā [24]
No sirds uz sirdi
Pats priekš sevis Viņš ir izraudzījis tās pilsētas, kuras sauc par cilvēku sirdīm, lai, nomazgājot no tām pasaules traipus, tuvinātu tās tai svētajai vietai, kuru nekad nesasniegt ticības noliedzēja zaimojošai rokai. Ar savu vārdu spēku, ak, ļaudis, veriet vaļā vārtus uz cilvēku sirdīm! To mēs esam uzlikuši jums par pienākumu saskaņā ar iepriekš noliktu likumu.
Bahāullā [25]
Ikvienam vārdam, kas nāk no Dieva mutes, piemīt tāds spēks, kas spēj iedvest jaunu dzīvību ikvienā cilvēkā, bet šī patiesība ir jāsaprot.
Bahāullā [26]
Ikvienam Dievs ir uzlicis par pienākumu sludināt Viņa mācību. Iekams kāds ceļas šāda pienākuma pildīšanai, tam noteikti, pirms viņš sāk sludināt Viņa Vēsti, jāapliek taisna un godīga cilvēka mantija, lai viņa vārdi pievilktu to sirdis, kas spēj atsaukties uz viņa aicinājumiem.
Bahāullā [27]
Es ar nepacietību gaidu šīs sanāksmes rezultātus, lai redzētu tevi liesmojošu kā sveci un sadedzinot sevi kā tauriņam mīlestībā uz Dievu, lejot asaras kā mākonim šīs mīlestības pievilcības un diženuma dēļ, smaidošu kā ziedu pļavā, un līgojoties priekā kā jaunam kokam Abhā Paradīzes vēja brāzmās.
Abdulbahā [28]
Nesdams vēsti no Viņa, Kas lika aust dievišķas vadības gaismai, esi brīvs kā vējš! Padomā, kā, Dieva likumam klausīdams, vējš pūš pāri visiem zemes nostūriem, gan apdzīvotiem, gan neapdzīvotiem! Ne labklājības, ne posta ainas nevar to ne sāpināt, ne priecēt. Visos virzienos tas pūš, kā to tam vēlējis tā Radītājs. Tādam vajadzētu būt ikvienam, kas saka, ka mīl vienīgo patieso Dievu. Viņam pieklājas saglabāt redzesloku, viņa ticības pamattēzes un dedzīgi tās sludināt un izplatīt. Tikai Dieva dēļ vien, viņam nākas vēstīt Viņa Vēsti un tādā pašā garā uzņemt tās atbildes, kādas viņa vārdi varbūt izsauc viņa klausītājos. Tas, kas tic un pieņem, saņems savu balvu, bet tas, kas noraidīs, tam par tiesu tiks viņa paša sods.
Bahāullā [29]
Kad jūs sauksiet pēc Dieva žēlastības, kas gaida, lai jūs stiprinātu, jūsu spēks kļūs desmitkārtīgs... Nav jādomā par savu vārgumu, jo svētā mīlestības gara spēks ir tas, kas dod spēku sludināt. Domas par savu vārgumu var radīt vienīgi izmisumu. Mums jāpaceļas augstāk par visām zemes domām, jānorobežojas no jebkura materiāla priekšstata, jātiecas pēc garīgā, jāpievērš skatiens nebeidzamajai, dāsnajai Visaugstākā žēlastībai, kas piepildīs mūsu dvēseles ar līksmu apņemšanos kalpot Viņa pavēlei: “Mīliet cits citu!”
Abdulbahā [30]
Tāpēc runā! Droši saki, ko tu domā ikvienā sapulcē! Kad tu gatavojies sākt savu uzrunu, griezies vispirms pie Bahāullā un lūdz svētību no Svētā Gara, tad ver lūpas un runā, ko tev liek tava sirds, tomēr dari to ar vislielāko drosmi, pārliecību un cienību.
Abdulbahā [31]
Bahai Ticības sludinātājam ir jārunā ar lielu pārliecību. Šajā īpašībā slēpjas viņa spēks un viņa panākumu atslēga. Kaut jūs esat viens pats un kaut visapkārt jums ir vienaldzīgi un apātiski cilvēki, jums jātic, ka Ķēniņvalsts pulki ir jūsu pusē un ka ar viņu palīdzību jūs uzvarēsiet tumsas spēkus, kas ielenkuši Dieva lietu. Esiet tādēļ neatlaidīgi, optimistiski un pilni pārliecības.
Šogijs Efendi [32]
Dievišķie Skolotāji
Visi cilvēki ir tikuši radīti, lai virzītu uz priekšu mūžam progresējošo cilvēci.
Bahāullā [33]
Lai slavēts vienīgais patiesais Dievs! Sevi cilvēkiem atklādams, Viņš tikai grib atsegt tiem tās dārgās pērles, kas slēpjas viņu dvēseļu dziļumos.
Bahāullā [34]
Dievs sūta Savus Praviešus ļaudīs, lai piepildītu divus mērķus: pirmkārt, lai atbrīvotu cilvēku bērnus no nezināšanas tumsas un vestu viņus gaismā, kas nāk no īstas izpratnes, un, otrkārt, lai nodrošinātu pasaulē mieru un sniegtu tā nodibināšanai nepieciešamos līdzekļus.
Bahāullā [35]
Visos laikos un visos apstākļos cilvēkiem ir nepieciešams kāds, kas tiem dotu norādījumus, tos pamācītu, vadītu un izglītotu.
Bahāullā [36]
Reliģiju vienotība
Nevar būt nekādu šaubu, ka, neatkarīgi no rasiskās vai reliģiskās piederības, pasaules tautas smeļas iedvesmu no viena debesu Avota un ir viena Dieva pavalstnieki.
Bahāullā [37]
Sadzīvojiet brālīgi un draudzīgi ar visu reliģiju sekotājiem!
Bahāullā [38]
Dieva ticības un Viņa reliģiju galvenais apgarotājs nodoms ir nodrošināt cilvēku cilts intereses un veicināt tās vienotību...
Bahāullā [39]
Dieva ticība ir mīlestības un vienotības Ticība, nepadariet to par naida un strīdu cēloni.
Bahāullā [40]
Dieva izzināšana
Viņu, Kas ir visu lietu Sākums, iepazīt un sasniegt ir iespējams tikai caur šo gaišo Spīdekļu izzināšanu un sasniegšanu, kas nāk no Patiesības Saules.
Bahāullā [41]
Pat visaugstākās uztveres cilvēkam nav ko cerēt sasniegt dievišķā Dziednieka gudrību un viedumu.
Bahāullā [42]
Dieva Izpausme ir vienmēr bijis Dieva Sūtnis un Viņa gribas paudējs. Patiesi, Viņš ir tas Gaismas Avots, no kura nāk visaugstākie Dieva cildinājumi, Viņš vislabāk atsedz Dieva cēlās īpašības.
Bahāullā [43]
Vēl jo vairāk, esiet droši, ka ikvienas šīs Dieva Izpausmes darbība un iespaids, nē, itin viss, kas attiecas uz tām, un itin viss, kas varbūt atklāsies nākamībā, viss tas ir Dieva vēlēts un atspoguļo Viņa gribu un nolūku.
Bahāullā [44]
Bahāullā sūtību
Mūžīgā patiesība ir iestājusies. Viņš ir pacēlis varas karogu, un pār visu zemi neapēnots plūst Viņa Atklāsmes spožums.
Bahāullā [45]
Saki: Viņš ir neizdibināmā Dieva, neredzamākā no neredzamajiem, Vēstnesis, kaut jūs to saprastu.
Bahāullā [46]
Šī ir tā Diena, kad, varenības oreola apņemts un zināšanu debesu nests, lejup ir nācis visžēlīgais Dievs.
Bahāullā [47]
Cilvēces briedums
Katram laikmetam ir sava problēma un katrai dvēselei sava īpaša tiecība. Tā ārstēšana, kas vajadzīga pasaules pašreizējo sērgu pārvarēšanai, nevar būt tāda pat, kāda tā varbūt būs vajadzīga kādā vēlākā laikmetā. Rūpējieties par tā laika vajadzībām, kurā jūs dzīvojat, visu savu apdomību un uzmanību veltot tā neatliekamo problēmu risināšanai!
Bahāullā [48]
Šis ir laiks, kad visās pasaules tautās ir jūtama jauna dzīvība; taču neviens nav atklājis tās cēloni vai saskatījis tās motīvus.
Bahāullā [49]
Miera nodibināšana
Pasaules progress, nāciju attīstība, miers starp tautām un visiem, kas dzīvo uz zemes, ir Dieva likumi.
Bahāullā [50]
Reliģija ir patiesi galvenais līdzeklis, lai nodrošinātu kārtību pasaulē un mieru starp tautām.
Bahāullā [51]
Cilvēces labklājība, tās miers un drošība nebūs sasniedzami, ja netiks panākta cieša vienotība.
Bahāullā [52]
Cilvēces vienotība
Debesu vienotības svētnīca ir tikusi uzcelta; neraugieties viens uz otru kā uz svešiniekiem! Jūs esat viena koka augļi un viena zara lapas.
Bahāullā [53]
Vienotības gaisma ir tik spēcīga, ka tā var apgaismot visu pasauli.
Bahāullā [54]
Tiecieties pēc vienotības, un lai tās gaisma spīd pār jums! Pulcējieties kopā un stingri apņemieties Dieva vārdā izraut un iznīdēt naida sakni, lai kāda tā būtu!.
Bahāullā [55]
Cilvēkiem pieklājas stingri ievērot visu, kas veicina draudzību, laipnību un vienotību.
Bahāullā [56]
Taisnīgums
Cilvēces gaisma ir taisnīgums. Nenodzēsiet to ar apspiešanas un tirānijas pretstatu vēju. Taisnīguma mērķis ir vienotības nodibināšana cilvēku vidū.
Bahāullā [57]
Neviena gaisma nevar līdzināties taisnīguma gaismai. No tā ir atkarīga pasaules iekārta un cilvēces miers.
Bahāullā [58]
Spēks, kas izglīto pasauli, ir taisnīgums, jo to balsta divi pīlāri, atalgojums un sods. Šie divi pīlāri ir pasaules dzīvības avoti.
Bahāullā [59]
Vīriešu un sieviešu vienlīdzība
Sievietes un vīrieši ir bijuši un vienmēr būs vienlīdzīgi Dieva acīs.
Bahāullā [60]
Vai jūs nezināt, kāpēc Mēs radījām jūs visus no tiem pašiem pīšļiem? Lai neviens nepaaugstinātu sevi augstāk par citiem.
Bahāullā [61]
Šajā Dienā dievišķās vēlības roka ir novērsusi visas atšķirības. Dieva kalpi un kalpones tiek uzskatīti par vienlīdzīgiem.
Bahāullā [62]
Vispārējā izglītība
Nebūtu vēlams cilvēku atstāt bez zināšanām un iemaņām, jo tad viņš būtu kā neauglīgs koks.
Bahāullā [63]
Savus prātus un savu gribu pielieciet zemes tautu izglītošanai...
Bahāullā [64]
Māksla, amatniecība un zinātne uzlabo esamības pasauli un veicina tās augšupeju. Zināšanas ir cilvēka spārni un kāpnes viņa progresam.
Bahāullā [65]
Patiesi, zināšanas ir cilvēka bagātība un viņa slavas, dāsnuma, prieka, sajūsmas, laba garastāvokļa un līksmes avots.
Bahāullā [66]
Avoti
1 Bahāullā. Apslēptie vārdi. (Daļa no arābu valodas, Nr. 4.) Rīga: Vieda, 1990. 5. lpp.
2 Bahāullā domu vārpas. Rīga: Baltijas valstu bahājiešu Reģionālā Garīgā Padome, 1994. 3. lpp.
3 Turpat, 187. lpp.
4 Turpat, 62. lpp.
5 Turpat, 4. lpp.
6 Turpat, 4.-5. lpp.
7 The Promulgation of Universal Peace: Talks Delivered by ‘Abdu’l-Baha during His Visit to the United States and Canada in 1912. Wilmette: Bahб’н Pulishing Trust, 1982. p. 93.
8 Abdulbahā gudrība: No Parīzē teiktajām runām 1911.-1913.g. Rīga: Baltijas valstu bahājiešu Reģionālā Garīgā Padome, 1994. 13. lpp.
9 Bahāullā domu vārpas. 203.-204. lpp.
10 The Promulgation of Universal Peace. p. 93.
11 Bahāullā. Apslēptie vārdi. (Daļa no pērsiešu valodas, Nr. 44.) 46. lpp.
12 The Promulgation of Universal Peace. p. 35.
13 Abdulbahā rakstu izlase. Rīga: Rīgas bahājiešu Vietējā Garīgā Padome, 1995. 64. lpp.
14 The Promulgation of Universal Peace. p. 338.
15 Baha’i Meetings, comp. the Universal House of Justice. Wilmette: Bahб’н Pulishing Trust,
1980. p. 3.
16 Tablets of ‘Abdu’l-Baha Abbas. Chicago: Baha’i Pulishing Committee, 1930. Vol. 3, p. 553.
17 Abdulbahā rakstu izlase. 69. lpp.
18 Baha’i Meetings. p. 3.
19 Tablets of ‘Abdu’l-Baha Abbas. Vol. 3, p. 631.
20 Abdulbahā rakstu izlase. 68. lpp.
21 Baha’u’llah. The Kitab-i-Aqdas: The Most Holy Book. Haifa: Bahб’н World Centre, 1992. p. 40.
22 Abdulbahā rakstu izlase. 66. lpp.
23 Bahāullā. Apslēptie vārdi. (Daļa no pērsiešu valodas, Nr. 49.) 48. lpp.
24 Tablets of ‘Abdu’l-Baha Abbas. Vol. 1, p. 65.
25 Bahāullā domu vārpas. 196. lpp.
26 Turpat, 90. lpp.
27 Turpat, 216. lpp.
28 Tablets of ‘Abdu’l-Bahб Abbas. Vol. 2, p. 473.
29 Bahāullā domu vārpas. 219. lpp.
30 Abdulbahā gudrība. 27. lpp.
31 Abdulbahā rakstu izlase. 195. lpp.
32 The Power of Divine Assistance, comp. the Research Department of the Universal House of Justice. Canadian Edition, 1982. pp. 50-51.
33 Bahāullā domu vārpas. 138. lpp.
34 Turpat, 186. lpp.
35 Turpat, 49. lpp.
36 Tablets of Baha’u’llah Revealed after the Kitab-i-Aqdas. Wilmette: Bahб’н Pulishing Trust, 1994. p. 161.
37 Bahāullā domu vārpas. 139. lpp.
38 Turpat, 59. lpp.
39 Turpat, 138. lpp.
40 Tablets of Baha’u’llah Revealed after the Kitab-i-Aqdas. p. 220.
46
41 Bahāullā. Pārliecības grāmata: Kitab-i-Iqan. Rīga: Baltijas valstu bahājiešu Reģionālā Garīgā Padome, 1995. 71. lpp.
42 Bahāullā domu vārpas. 50. lpp.
43 Turpat, 43. lpp.
44 Turpat, 37. lpp.
45 Turpat, 37. lpp.
46 Turpat, 18. lpp.
47 Turpat, 27. lpp.
48 Turpat, 136. lpp.
49 Turpat, 125. lpp
50 Tablets of Baha’u’llah Revealed after the Kitab-i-Aqdas. pp. 129-130.
51 Turpat, pp. 63-64.
52 Bahāullā domu vārpas. 185. lpp.
53 Turpat, 140. lpp.
54 Turpat, 186. lpp.
55 Turpat, 139. lpp.
56 Tablets of Baha’u’llah Revealed
after the Kitab-i-Aqdas. p. 90.
57 Turpat, pp. 66-67.
58 Shoghi Effendi. The Advent of Divine Justice. Wilmette: Baha’i Pulishing Trust, 1990. p. 28.
59 Tablets of Baha’u’llah Revealed after the Kitab-i-Aqdas. p. 27.
60 Women, comp. the Research Department of the Universal House of Justice. (No. 54.) Thornhill: Baha’i Canada Pulications, 1991. p. 26.
61 Bahāullā. Apslēptie vārdi. (Daļa no arābu valodas, Nr. 68.) 25. lpp.
62 Women. p. 3.
63 Excellence in All Things, comp. the Research Department of the Universal House of Justice. (No. 5.) London: Baha’i Pulishing Trust, 1989. p. 2.
64 Bahāullā domu vārpas. 215. lpp.
65 Baha’u’llah. Epistle to the Son of the Wolf. Wilmette: Baha’i Pulishing Trust, 1988. p. 26.
66 Turpat, p. 27.
